ceturtdiena, 2015. gada 26. februāris

Mammīgais biezpiena ābolu sacepums

Esmu absolūti apburta ar mīlestību pret savu mīļumbērnu.
Kopā piemeklējām mums abiem derīgus produktus un izdomājām jaunas receptes.
Šī ir viena super recepte, pie kuras izstrādes padomdevējs bija mūsu homeopāte.
Iesaku visām mammām un it īpaši tām, kuru bēbīšiem ir jūtīgi punči.

Sastāvdaļas
4 paciņas vājpiena biezpiens (~ 500 g)
500 g āboli
3 olas
50 g cukurs
50 g  rozīnes
Vaniļas cukurs uz naža galiņa
15 g brūnais cukurs
100 g skābs krējums
1 t.k. kanēlis
Šķipsniņa jūrassāls
Sviests pamatnes ieziešanai

Pagatavošana
Olu dzeltenumus atdala no baltumiem. Olu baltumus saputo stingrās putās. Olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru, pievieno biezpienu, vaniļas cukuru, izmērcētas rozīnes, šķipsniņu sāls un nomizotus, sarīvētos ābolus. Masu kārtīgi izmaisa un klāt iecilā olu baltumus.
Gatavo mīklu lej ar sviestu ieziestā cepamajā formā. Liek cepeškrāsnī 180 grādos uz 50 minūtēm.
Krējumu sajauc ar brūno cukuru un kanēli, pārlēj pāri sacepumam un vēlreiz ievieto cepeškrāsnī uz 10 minūtēm.

Sacepums ir ļoti garšīgs, ja šķiet, ka mīkla šķidra - pievieno pāris karotes miltu vai mannā. Ja āboli ir skābi - pievieno vairāk cukura.
Pasniegt var vienu pašu, ar kīseli, ogām vai saldo mērci.

Lai mammai garšo un, lai mazais puncis mierīgi čuč!


trešdiena, 2015. gada 25. februāris

Mammai, tai vienkāršai sievietei, Tev...

Vārdam mamma nav nekā kopīga ar vārdu perfekts!
Mamma ir sieviete, vienkārša, tāda pati kā Tu.
Sieviete, kura rūpējas par saviem bērniem.
Sieviete, kura ļoti mīl savus bērnus, brīžam jūk prātā no viņu rīcības, bet joprojām ļoti, ļoti mīl savus bērnus.
Sieviete, kura cīnās, atdod sevi, lūdzās, strādā un nekad nepadodas. Nepadodas pat tad, kad vēlas nomest plinti krūmos.
Tā esi Tu.
Vakar. Šodien. Rītdien.
Tu esi vislabākā!
Es saku, ka Tu esi LIELISKA!
Tu esi BRĪNIŠĶĪGA, VIENKĀRŠA, MĪLOŠA!
Tu esi MAMMA!






































Foto: http://huffpost.com

otrdiena, 2015. gada 24. februāris

Pastāsti man pasaciņu!

Pirmo reizi par pasakām un bērna attīstību dzirdēju Gaidību Dienās Dominā.
No bērnības ir saglabājušās atmiņas par ar vecākiem pavadīto laiku lasot, runājot un kopā fantazējot. Pasakas pa dienu, pasaka vakarā.
Pasakas kā citādā Pasaule, kurp doties kopā ar mammu un tēti.

''Ja vēlaties, lai jūsu bērni būtu inteliģenti – lasiet viņiem pasakas. Ja vēlaties, lai viņi būtu vēl vairāk inteliģenti – lasiet viņiem vēl vairāk pasakas.'' A. Einšteins


Pateicoties pasaku lasīšanai mēs varam palīdzēt bērnam attīstīt valodu.

''Lasot grāmatas skaļā balsī, paplašinās vārdu krājums, mēs labāk izprotam vārdu uzbūvi, dzirdam, kā veidojas teikums. Tā kā ikdienā mēs daudzus vārdus literāri nelietojam, ir vārdi, kurus uzzinām tieši no grāmatām, īpaši, ja lasām latviešu tautas pasakas, kurās izmantoti daudz seno vārdu, pie kuriem jāapstājas un jāizprot to nozīme.'' Laima Dreimane-Zvilna

Grāmatu lasīšana ir laiks, kuru varam pavadīt kopā ar bērnu. Arī bērnam pasaku lasīšana ir ļoti nozīmīga -

"jo tas ir laiks, kuru mēs, māmiņas, pavadām kopā ar savu mazo, bērnam nav jādala mūsu uzmanība ar citiem. Un nav pat svarīgi, vai mazajam ir tikai daži mēneši vai viņš jau runā un pazīst burtus, mēs varam lasīt, jo bērnam ir nepieciešams laiks kopā ar mums."

Vakara pasaka neaizņems daudz laika, to var pagūt izdarīt ikviens, pat ļoti aizņemts pieaugušais.
Desmit minūtes pirms došanās pie miera mēs noteikti varam atrast savā saspringtajā dienas steigā.

"Lasīšanai nav jābūt kā obligātam pienākumam, kā obligātai lietai. Tas ir vienkārši burvīgs brīdis, ko pavadīt kopā ar bērniem, un kāpēc lai tā nebūtu lasīšana?!" "Lasot grāmatas simtiem reižu, bērns jau tās sāk papildināt, ātrāk pabeigt, noīsinot un trenējot atmiņu."


Mīlestība pret grāmatu un patika lasīt veidojas agrā bērnībā un šeit mēs, vecāki patiku varam vairot. Ja bērns atcerēsies lasīšanu ar patiku un pozitīvām emocijam, viņš vēlēsies šīs sajūtas piedzīvot arī paaugoties un labprāt burtos pats.
Skatoties filmas, tiek notiektas fantāzijas robežas, bet, lasot grāmatas, fantāzija ir neieobežota! Neviena filma vai multfilma, lai cik jauka tā būtu, nespēs aizstāt kopā ar vecākiem izlasīto grāmatu.

"Skatoties animācijas filmas, tur viss tiek parādīts priekšā un bērniem īsti vairs nav fantāzijas lidojuma, kāds tas var būt, lasot grāmatu, rosinot fantāziju un sapņojot,» secina pirmsskolas skolotāja Laima. «Ir ļoti interesanti, kad lielākiem bērniem lasām grāmatu, pēc tam viņi paši zīmē pasaku vai stāsta. Un šajā brīdī var redzēt atšķirību - katrs bērns uztver savādāk."

Vēl svarīgi atzīmēt, ka pasaku beigu atrisinājums palīdz bērnam saprast, ka risinājumu var atrast pat visgrūtākās situācijās. Kad bērns dzird vai lasa pasaku, viņš tūdaļ pat identificē sevi ar to, kas pasakā notiek, pasakas parāda iedvesmojošu un dzīvības spēka pilnu piemēru sava individuālā dzīves ceļa atklāšanai. Bērna Ego piesavināsies to un pamazām iegūtā jaunā vērtība, risinājums vai zināšanas taps par tādu kā iekšējās pasaules ķieģelīti, atradīs noturīgu vietu bērna psihē. Tādejādi bērns iegūst pozitīvas, noturīgas personības noturīgas īpašības, tādas kā:

  • augsta morālā stāja
  • taisnīgums
  • godīgums
  • godprātīgums
  • labestība attieksmē pret citiem cilvēkiem un sabiedrību, kas izpaužas spējā dzīvot un rīkoties saskaņā ar šiem principiem un normām.
Pasakās ir informācija par to kā ir iekārtota pasaule, kādas ir tās likumsakarības. Pasakās ir satikšanās ar visu, kas cilvēkam dzīvē kaut kad noteikti nāks pretī. Un, jo vairāk cilvēkam būs reaģēšanas un uzvedības variantu kādās dzīves situācijās, jo vairāk adaptēts viņš būs dzīvei un pasaulei. Cilvēkā formējas „dzīves situāciju kartotēka”.

Pasaku vienkāršā, valoda un metaforā ietērptā patiesība rosina - gan bērna, gan pieaugušā personības pašattīstību. 
Svarīga lieta ir pieradums, kas mazajam cilvēkam dod drošības sajūtu, stiprina paļāvību. Tāpēc tik nozīmīgi ir vakara rituāli kad pieaugušais lasa vai stāsta pasaku. Bērnu vispārējai attīstībai viens no vissvarīgākajiem resursiem ir emocionāla drošība, paļāvība, uzticēšanās, paredzamība. 
Vakara pasaku lasīšana nodrošina šo paredzamību un drošības sajūtu bērna dzīvē, jo tādejādi tiek stimulēta gan 
fiziskā (fiziska drošība caur pieskārienu, klātbūtni), 
sociālā (dažādu sociālo situāciju atainojums, situāciju risinājumi), 
emocionālā (patīkama, mierīga atmosfēra, fantāzijas rosināšana), 
intelektuālā (zināšanas par pasauli, vērtību un likumsakarību izpratne) un 
garīgā (dzīves un notikumu filozofiskās jēgas izpratne, iepazīšanās ar vispārcilvēcīgām vērtībām) bērna attīstība.




















Avots: www.tvnet.lv
Bilde: www.flickr.com 

piektdiena, 2015. gada 20. februāris

Jaunām māmiņām vajadzīgs atbalsts, nevis padomi...

Nelūgts padoms...
Teikšu atklāti, man nepatīk dzirdēt nelūgtus padomus. Lielākā daļa no šāda veida padomiem nāk citu cilvēku individuālo sajūtu vadīti. Ar citu dzīves situāciju, pasaules redzējumu un sajūtu bāzi. Pašpietiekami, visu zinoši, kaut kur ar aizkaitinātību, iespējams, pat aizrādoši padomi.
Sabiedrība ļoti bieži traucē mammai būt mammai un sajust sevi kā mammu, uzticēties sev pašai.
Ļausim būt par mammu katrai jaunpiedzimušai mammai!
Jaunpiedzimusi mamma ir kas ļoti īpašs. Nezinu vai to ievēro katrs, bet ieskaties kā ar ratiem iet mamma, kuras mazulis ir pāris nedēļas vai mēnesi vecs. Mammas soļi ir nedroši, šobrīd jauna pasaule ir Viņai apkārt. Acīs manāms satraukums, Viņa nenolaiž acis no ratos guļošā mazuļa.
Viņa mācās būt, Viņa aug kā mamma…
Ieskaties kā soļo mammas ar 6 mēnešus vecu mazuli. Soļi ir ātrāki, acis nes citu informāciju. Šīs mammas sajūtas ir citādas...
Aug mammas mazais mīļumbērns, aug pati mamma!
Jaunai mammai nav vajadzīgas pamācības, jaunai mammai vajag atbalstu. Vārdi: "Es arī …", "Tu neesi viena…", "Man negāja tik gludi ar…" var pasargāt daudz mammu. Pasargāt no liekiem uztraukumiem un bezizejas sajūtas.
Mammas būsim patiesas un atbalstošas viena otrai. Mēs katra varam sevi atcerēties pēc pirmām dzemdībām. Katra mamma piedzīvo stresu, katra mamma piedzīvo vilšanās, katrai mammai ir pieredze, kuru jāpārstrādā. Tikai ar savu patiesumu mēs varam palīdzēt jaunām mammām saprast, ka būt mammai ne vienmēr ir viegli, bet tas nenozīmē, ka Viņa ir nepietiekama vai slikta mamma.
NAV SLIKTU MAMMU, ir situācijas un notikumu ķēde, kas veido pieņemto lēmumu pamatus…
Ir lietišķā kultūra, ir biznesa kultūra u.c. dažādas komunikācijas kultūras.
Kapēc gan mamas nevarētu izveidot savu, mammu komunikācijas kultūru? Mums ir nepieciešams citāds komunikācijas veids: mazāk paštaisnības un fanātisma atsevišķos jautājumos, vairāk līdzjūtības un atklātu sarunu.
Aizdomājos par jaunajām mammām, kuras nevar tik ātri pielāgoties jaunajai pasaulei pēc bērniņa piedzimšanas. Mammas, kuras cieš no pēcdzemdību depresijas, mammas, kuras cīnās par savu pienu, mammas, kurām ir nemierīgi bērniņi, vai tad viņas ir citādākas?!
Nē, viņas ir tādas pašas, bet viņām vajag vairāk atbalsta, vairāk atklāto sarunu, vairāk sapratnes, vairāk "Es arī…", vairāk mīļuma no citām mammām.

Mamma, Tev ne ar vienu nav jāsacenšas!
Mamma, Tava sirds ir Tavs padomdevējs un ceļvedis!
Mamma, slikta diena nepadara Tevi par sliktu mammu!
Mamma, Tev vajag vairāk atpūtas!
Mamma, daudzi vecāki brīžam jūtas bezspēcīgi un strupceļā!
Mamma, neanalizē savu dzīvi vai laulību pirms Tavs mīļumbērns nav sācis staigāt!
Mamma, Tu vari izjust nespēku, negribēšanu, nevarēšanu, dusmas, satraukumu… Tu vari izjust katru emociju vienu pēc otras vai arī visas kopā!
Mamma, Tu esi vislabākā!
Mamma,  Es arī...


















Foto: http://s1.hubimg.com/u/12009794_f520.jpg

svētdiena, 2015. gada 8. februāris

Par svara pieaugumu krūts bērniņiem

Ļoti patīk šī diagramma, nekas nelīdzinās mammas pienam!

Manas rokas vienmēr Tev atvērtas.

Turpinu lasīt brīnišķīgo mammu stāstus un pieredzi bērnu izzināšanā un audzināšanā. Un jo vairāk lasu, jo vairāk pārliecinos par savu iekšējo sajūtu pareizību…
Šoreiz par pieeju bērnu dusmu mazināšanai un apturēšanai.
Alissa ir trīs zēnu mamma no Amerikas Savienotajām Valstīm. Savu radoši - iedarbīgo pieeju dusmu apturēšanai viņa sauc "Hug It Out".
Šī metode ir iedarbīga un ļoti palīdz tikt galā ar bērnu negatīvajām emocijām.
Izlasot šķiet, ka nekā grūta tajā nav, bet kā ir īstenībā?! Manuprāt, vecāku galvenais izaicinājums ir saglabāt mieru pie jebkuriem abstākļiem. Un ticu, ka dzīvē ir brīži kad ir grūti tikt galā ar savām, kā vecākā dusmām, nerunājot par īpašo pieeju bērna dusmām…
"Hug It Out" neatrisina krīzi, kura izraisīja bērnā dusmas, nemieru u.c. emocijas. "Hug It Out" aptur vai mazina krīzes brīža negatīvās emocijas, palīdz bērnam atslābināties un uzsākt sarunu par radušos problēmu.
Bērni ļoti jūt mūsu emocijas brīžos, kad viņi ir dusmīgi, nepaklausīgi vai raud. Šādos brīžos uz vecāku pleciem gulstas liela atbildība, atbildība par savu reakciju uz bērna uzvedību. Atbildība nelikt bernam sajusties atraidītam, atbildība likt sajust bērnam, ka viņš nav viens un viņu pieņem tādu kāds viņš ir: dusmīgu, raudošu, kliedzošu, uz zemes krītošu un pieprasošu.
Šāda bērna uzvedība mums signalizē, ka ir pārkāptas k-kādas bērna robežas. Bērnam var trūkt mīlestības, pieķeršanās un kopā pavadīta laika.
Alissa apskauj savus bērnus. Cieši piekļauj sev klāt un ļauj bērnam izrunāt savu sāpi. Viņa pietupjas uz ceļiem, atver rokas un gaida… Gaida kad mazais nāks viņas apskāvienos. Viņa stāsta, ka ir brīži kad bērns nevēlas nākt, turpina dusmoties un kliegt, bet Alissas rokas ir atvērtas un gaida. "Manas rokas Tev ir atvērtas. Es gaidīšu kad Tu būsi gatavs nākt!" - stāsta Allise, un pēc minūtes Viņš ir šeit, mammas apskāvienos. Pēc apskāviena un samīļošanas bērns sāk runāt mierīgi.
Manuprāt, tas ir liels darbs gan ar sevi kā vecāku, gan ar mazo mīļumbērnu, kurš mācās iepazīt un nodot tālāk savas emocijas. Tas nav viegli un prasa daudz iekšējā spēka, bet tas attaisnosies nākotnē.
Vecāku rīcība "Manas rokas vienmēr Tev atvērtas" atver vecāku sirdis un palīdz pāriet klausīšanās, nevis rāšanās vai kliešanas "režīmā". "Manas rokas vienmēr Tev atvērtas" ļauj bērnam sajusties pieņemtam ar visu emociju spektru. Ļauj vecākiem piedāvāt mierīgu situācijas/problēmas risinājumu.
Un galvenais, veido ciešāku saikni, piesaisti un uzticēšanos savā starpā.
  • Manas rokas vienmēr Tev atvērtas.
  • Es pieņemu Tevi tādu kāds esi.
  • Man Tu esi vislabākais.
  • Kopā mēs tiksim ar visu galā.
Bilde:http://www.famille-epanouie.fr