piektdiena, 2015. gada 30. janvāris

Par ķermeņa atmiņu

Izlasīju interesantu žurnāla GEO rakstu "Ķermeņa atmiņa". 
Raksts par bēbīšu un mammas komunikāciju. Par piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, kas ir mūsu "ādā", mūsu "asinīs". 
Ar mammas palīdzību zīdaiņi uzkrāj pieredzi par attiecībām. Vai par mani rūpējas? Kā es izrādu emocijas? Un šie divi jautājumi kļūst par pamatu smadzeņu attīstībai.
Šeit iet runa par netiešo atmiņu, atmiņu, kuras rezultātā mēs daram lietas par to nedomājot (sasiet šņores, braukt ar divriteni, tumsā atrast gaismas slēdzi) - ķermeņa atmiņa. Daudzi no mums neatceras bērnību, bet mūsu netiešā atmiņa - ķermeņa atmiņa ietver visu mūsu līdzšinējo sensoro, motorisko un emocionālo pieredzi, kas darbojas šeit un tagad. Tas ir "know-how", kas nostiprinājies centrālajā nervu sistēmā un ir jūtams mūsu "asinīs".
Mazuļi apgūst lietas aptverot, ieskatoties un izjūtot. Šīs trīs lietas ir nozīmīgas emocionālajā attīstībā, no tām ir atkarīgs, cik labi jūtas savā ādā pieaudzis cilvēks.
Kolumbijas universitātes profesore, psihoanalītiķe Beatrise Bība uzskata, ka ārkārtīgi svarīgs vecums ir 4 - 12 mēneši. Šajā vecumā strauji nobriest tie smadzeņu reģioni, kuri atbild ar stresa regulēšanu un emociju pārstrādi.
Tāpēc mammas primārais un svarīgākais uzdevums šajā vecumā ir sniegt mazulim drošību un mazināt stresu, ko izraisa jaunā un svešā pasaule.
Tie, kuri jūtas droši, var iepazīt pasauli caur rotaļām un spēj pārvarēt arī sliktos notikumus. Savukārt, ja emocionālās drošības nav – iespējami uzvedības traucējumi, psihiskas problēmas un slimības.
Pieskarieni un spoguļošana ir ārkārtīgi svarīgi. Caur mammas pieskārieniem mazuļi mācās mīlēt savu ķermeni. Pēcāk šis nosaka kā cilvēks jūtas savā ādā, vai izjūt riebumu pret sevi, kā tas ir anoreksijas slimniekiem. Pieskārieni pirmajos dzīves mēnešos ietekmē spēju regulēt emocijas. Caur spoguļošanu mazie iemācās just piederību, mācās atpazīt emocijas un reakcijas. Pieskārienu trūkums bērna ķermeņa atmiņā atstāj tukšu vietu. Pēcāk cilvēks nespēj baudīt pieskārienus, bieži izjūt riebumu pret paša ķermeni.
Man ļoti patika salīdznājums ar dārznieku – tāpat kā dārznieks balsta dzinumus, lai veidotu formu jaunam kociņam, agrīnā pieskārienu pieredze veido briestošās bērna smadzenes.
Zinātnieki veica daudz pētījumus, kuros atklājās, ka spēcīga emocionālā piesaiste pirmajos divos dzīves gados darbojas kā vairogs gan pret genetiski noteiktu uzņēmību pret stresu, gan pret briesmīgiem pārdzīvojumiem.
……..
1. Mātes spoguļots vai atraidīts…
2. Bezrūpīgs vai neuzticības pilns…
3. Ar patiku vai riebumu pret savu ķermeni…
4. Attiecībās vai svešs sev un citiem…
5. Atcerēties, aizmirst vai mūžīgi atkārtot…