ceturtdiena, 2016. gada 29. decembris

Dusmu manifests

Dusmas – tā ir emocija, kas rodas esot kontaktā ar apkārtējo pasauli. Dusmas nes sevī daudz enerģijas. Dusmas atnāk, lai atjaunotu robežas vai sasniegtu mērķus.
Agresija – tā ir rīcība, kas var tikt vērsta uz mijiedarbību ar apkārtējo pasauli. Destruktīvā agresija – tā ir nekontrolēta rīcība ar mērķi nodarīt pāri citiem vai sev. Konstruktīvā agresija – tā ir rīcība ar mērķi aizsargāt sevi vai citus. Lai precizētu situāciju vai pieņemtu lēmumu. Pietuvināt vai attālināt.
Dusmas ne vienmēr iet roku rokā ar agresiju. Dusmas var izteikt ar vārdiem. Agresija – tā ir rīcība, tā ir izvēle, apzināta vai neapzināta, bet izvēle. Cilvēku nevar piespiest uz agresiju, ja vien viņš pats to nevēlās.
Agresija – nav vienmēr slikti. Ja to izmantot ar skaidru mērķi, pieļaujamā apjomā un saprotamā virzienā, tad tā var palīdzēt tuvās attiecībās un mērķu sasniegšanā. Ābola apēšana – tā ir agresija vērsta pret ābolu. Naudas pelnīšana, pat izmantojot mīļāko nodarbi, prasa lielu daudzumu konstruktīvi vērstas agresijas. Ģimenes aizsargāšana arī var būt konstruktīvās agresijas izrādīšana. Tāpat daudz agresijas var būt seksā un sportā, tas palīdz sasniegt baudu un uzvarēt.
Dusmas pašas par sevi – nav nedz slikti, nedz labi. Tā vienkārši ir sajūta, kuru jūt visi cilvēki. Dusmas nevar pārstāt just. Nejust dusmas nozīmē nejust arī citas emocijas. Cilvēki, kuri “bloķē” dusmas, pārsvarā slimo un nav spējīgi izjust dzīvesprieku.
Agresija – nav nedz slikti, nedz labi. Līdzīgi kā ar virtuves nazi: var nogalināt, un var sagriezt maizi lai pabarotu izsalkušos.

 Un tātad,

Dusmu manifests
Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka es nemīlu tevi. Tieši otrādi, tas nozīmē, ka tu esi pietuvojies man pietiekami tuvu un esi man svarīgs. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka vēlos ar tevi šķirties. Tas nozīmē, ka es vēlos atrast saikni un visu noskaidrot. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka ar mani nav iespējams runāt. Kad es dusmojos, es kļūstu skaidrāks, mani nodomi kļūst skaidrāki. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka vēlos tevi ievainot. Tas nozīmē, ka es vēlos sarunāt ar tevi līdz tam brīdim, kad sāksim ievainot viens otru. 
Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka tu esi slikts. Tas nozīmē, ka tu esi izdarījis ko tādu, kas man nepatīk, un es uz to norādu. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka es esmu slikts. Tas nozīmē, ka es zinu kur ir manas robežas un kādi ir mani mērķi. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka es kļūšu intensīvāks savās dusmās. Tas nozīmē, ka es apstāšos tiklīdz tu mani sadzirdēsi. 
Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka necienu tevi. Tas nozīmē, ka es ticu, ka tu mani izturēsi. Es cenšos atrast tādus vārdus un rīcību, kas maksimāli parādīs manas jūtas, neaizvainojot mani pašu. 
Ja es kliedzu, tas var būt tāpēc, ka šobrīd manī ir daudz emociju, nevis tāpēc, ka vēlos apspiest vai pazemot tevi. Ja es kliedzu tavā klātbūtnē, tas nenozīmē, ka es kliedzu uz tevi. 
Ja es dusmojos tev blakus, tas nenozīmē, ka es dusmojos uz tevi! 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka vēlāk es obligāti izrādīšu pret tevi agresiju. Dažreiz, lai nomierinātos, man ir pietiekami vienkārši pateikt par savām dusmām. 
Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka es nejūtu citas emocijas pret tevi. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka neesmu tev pateicīgs. 
Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka es nemīlu tevi. 
Ja es dusmojos uz tevi, tas nenozīmē, ka vēlos, lai tu pārstāj darīt to, kādēļ dusmojos. Un nenozīmē, ka gaidu, lai manu dusmu dēļ, tu maini savu uzvedību. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka tev nav taisnība un tev man jāatvainojās. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka es nosodu sevi. 
Ja es dusmojos, tas nav uz mūžu. Tas ir laicīgs stāvoklis, tāpat kā visi pārējie. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka esmu slikti audzināts. Tas nozīmē, ka es klausos sevī un manī ir daudz dzīvīgā spēka. 
Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka nespēju sevi kontrolēt, apspiežot jūtas. 
Ja es dusmojos, tas nozīmē, ka esmu dzīvs.



 

***
Man ir tiesības dusmoties, pat ja tas ir bezjēdzīgi un nekonstruktīvi. Tāpēc, ka loģika – tā ir loģika. Un jūtas ir irracionālas. 
Es varu dusmoties uz tevi, pat ja tev tas ir nepatīkami. Pat ja tu apvainojies un raudi vai kļūsti nelaimīgs, jo manas dusmas – tā ir mana atbildība, un tavs aizvainojums – tā ir tava atbildība, tāpat kā tava laime. 
Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat tad, ja tu slimo no tā, jo tava veselība – tā arī ir tava atbildība. 
Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat tad, ja tu saki, ka tas var nogalināt tevi, jo, ja man nav mērķa nogalināt tevi, tad kurš to dara izņemot tevi pašu? Man ir tiesības dusmoties tieši šobrīd, arī tad, ja tas ir neērti un nevietā. 
Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja tas izskatās muļķīgi, jo dusmas, kas paliek iekšienē, var iznīcināt mani. Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja tu mīli mani. Man ir tiesības dusmoties un mīlēt vienlaicīgi. Man ir tiesības dusmoties,  arī tad, ja man nav taisnība. Ja es dusmojos, tas nenozīmē, ka man vienmēr ir taisnība. Dažreiz es dusmojos no bezspēcības. 

Man ir tiesības dusmoties, arī tad, ja tu esi mans bērns, mamma, tētis, vecmamma, jo tik un tā, tu esi no manis atsevišķs cilvēks. Es vienkārši atrodu šim piemērotu laiku, vietu un formu. 


Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat, ja neesi vēlējies un nevēlies neko sliktu. Pat, ja vēli man tikai labu. Man ir tiesības dusmoties uz tevi, pat, ja tu vēlies ar mani sadraudzēties. Pat, ja tu lūdz man piedošanu. Pat tad, ja tu izsaki pateicību un apskauj mani. Pat tad, ja dāvini man dāvanas un cienā ar ko garšīgu. 


Man ir tiesības dusmoties, pat tad, ja neizprotu iemeslu. Man ir tiesības dusmoties, pat tad, ja neviens nav vainīgs, jo man var būt iekšējie iemesli emocijām. Man ir tiesības dusmoties, pat tad, ja tas neko neizmainīs. 


Mēs varam dusmoties viens uz otru vienlaicīgi. Es varu dusmoties un mīlēt vienlaicīgi. Es varu just dusmas un mīlestību pret vienu un to pašu clvēku, jo attiecības, tāpat kā cilvēki, ir daudzpusīgas. Es uzņemos atbildību par savām dusmām. Es pats atbildu par to, ja nevaru atrast veidu kā izpaust dusmas un paturu tās sevī. Es uzņemos atbildību par to, lai meklētu korrektu formu savu dusmu izrādīšanai. Es parādu savu radošumu. Esmu gatavs izturēt tavas dusmas, paliekot blakus ar tevi un meklējot mijiedarbības veidus. 


Ja es dusmojos, es ne vienmēr vēlos, lai tu ej projām. Bieži es vēlos, lai tu paliec blakus un izturi šo visu. Ja es dusmojos, es cenšos izvēlēties korektu dusmošanās formu un pats atbildu par to. Ja es dusmojos, esmu gatavs saskarties ar sekām. 


Ja es dusmojos uz kādu citu, bet kliedzu uz tevi, tas tikai tāpēc, ka tā ir vieglāk, man nav taisība. Esmu gatavs pieņemt tavas dusmas un saprast tās pareizi. Es zinu, kad es dusmojos uz tevi, tev nav jāatbilst manām gaidām, tāpat kā man tavām. Ja es nevaru izturēt tavas dusmas, kad tu vienkārši man par tām stāsti, tu neesi pie tā vainīgs. Ja es sabrūku no tavām dusmām, es pats par to atbildu. Man, tāpat kā tev, nav iemesla kaunēties no savām dusmām, tāpat kā no citām emocijām, jo dusmoties – tas ir dabīgi, tāpat kā dzīvot vai elpot. Ja mēs sastrīdēsimies, iespējams, mūsu attiecības pēc tā kļūs labākas, nevis sliktākas. 


Es pieņemu tevi tādu, kās tu esi, cerot, ka mēs atradīsim kontaktu. Bet es nevaru pieprasīt to no tevis. Es pieņemu sevi tādu, kāds esmu, ar visām savām jūtām, neko neizceļot un neslēpjot. Es strādāju ar sevi. Es zinu, ka bez dusmām nav iespējami dzīves brīnumi. Tajā skaitā mīlestība un laime.



29.06.15
Autore: Aglaja Dateshidze



Tulkoja Jūlija Krutova-Aizpuriete

Oriģinālrakstu krievu valodā var lasīt šeit

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana